Pietiek pamainīt tikai vienu iestatījumu, lai veļas mašīna sāktu strādāt daudz gudrāk. Lielākais patēriņš parasti rodas tur, kur vairums no mums to nemaz negaida un izvēlas automātiski.
Ziemas mēnešos, kad mājās ierīces darbojas biežāk, veļas mašīna kļūst par vienu no pamanāmākajiem punktiem elektrības rēķinā. Daudzi no mums pat neaizdomājas un automātiski izvēlas vienus un tos pašus iestatījumus, kurus iemācījāmies pirms gadiem. Patiesībā pietiek ar pavisam nelielu korekciju, lai panāktu redzamu starpību, nemainot savus mazgāšanas paradumus.
Galvenais elektrības tērētājs nav motors
Pastāv uzskats, ka lielāko daļu strāvas mašīna patērē, lai grieztu smago, slapjo drēbju pilno tvertni. Tomēr tā nav taisnība. Motors un centrifūga darbojas diezgan efektīvi un patērē salīdzinoši maz enerģijas.
Lielākais “vaininieks” ir sildelements, kas atbild par ūdens uzsildīšanu līdz izvēlētajai temperatūrai. Tieši ūdens karsēšana aizņem līdz pat 90% no visas enerģijas, ko ierīce patērē viena cikla laikā. Jo augstākus grādus mēs izvēlamies, jo ilgāk sildelementam jāstrādā ar pilnu jaudu. Tas nozīmē, ka elektrības patēriņš pieaug nevis pakāpeniski, bet gan strauji ar katru temperatūras soli uz augšu.
Kāpēc 90 grādu režīms ir visdārgākais
“Kokvilnas” režīms ar 90 grādu temperatūru ir pats “rijīgākais” iestatījums jebkurā veļas mašīnā. Šāds karstums prasa milzīgu enerģijas daudzumu, jo sildelements darbojas bez pārtraukuma, lai sasniegtu un uzturētu vārošam ūdenim tuvu temperatūru.
Mūsdienu pasaulē šāds režīms ir nepieciešams ārkārtīgi reti. Ja agrāk vārīšana bija vienīgais veids, kā iznīcināt baktērijas vai iztīrīt traipus, tad tagad mazgāšanas līdzekļi ir kļuvuši daudz spēcīgāki. 90 grādu cikls var “apēst” vairāk nekā 2 kWh elektrības, kamēr mērenāks režīms iztērē tikai nelielu daļu no tā. Turklāt tik augsta temperatūra bieži vien bojā auduma šķiedras, padarot dvieļus cietus un drēbes plānākas.
Optimālā izvēle ikdienas drēbēm
Lielākajai daļai ikdienas apģērbu, ko mēs velkam katru dienu, pietiek ar 30 vai 40 grādiem. Šī ir tā temperatūra, kurā mūsdienu pulveri un šķidrie mazgāšanas līdzekļi “atveras” un sāk strādāt vislabāk.
Pārejot no 60 grādiem uz 40, elektrības patēriņš vienā reizē samazinās gandrīz uz pusi. Rezultāts tīrības ziņā būs tieši tāds pats, jo modernās mašīnas un līdzekļi ir pielāgoti tieši šādai videi. 40 grādi ir pietiekami silti, lai izšķīdinātu ikdienas netīrumus, bet pietiekami saudzīgi, lai netērētu liekus resursus. Tas ir visstabilākais vidusceļš starp tīrību un saprātīgu pieeju mājas saimniecībai.
Gultasveļa un dvieļi
Protams, ir lietas, kurām nepieciešama nedaudz augstāka temperatūra higiēnas apsvērumu dēļ. Gultasveļa, virtuves dvieļi un apakšveļa ir tās lietas, kuras joprojām ir vērts mazgāt 60 grādos. Tas palīdz likvidēt visas baktērijas un putekļu ērcītes, kas var uzkrāties šajos audumos.
Taču pat šajos gadījumos nav vajadzības sniegties pēc 90 grādu atzīmes. 60 grādi ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu maksimālu tīrību un drošību mājiniekiem. Galvenais ir nelikt mašīnā pārāk daudz veļas vienlaicīgi. Ja tvertne ir pārbāzta, ūdens starp drēbēm necirkulē pareizi, un mašīnai ir jātērē vairāk jaudas, lai to vispār pagrieztu.
Ātrais režīms nav tas pats, kas taupīgais
Vēl viena izplatīta kļūda ir domāt, ka 15 vai 30 minūšu programmas ir tās visizdevīgākās. Loģika šķiet vienkārša – jo mazāk laika darbojas, jo mazāk tērē. Tomēr bieži vien ir tieši otrādi.
Lai tik īsā laikā pagūtu uzsildīt ūdeni un kaut nedaudz izskalotu drēbes, mašīna ieslēdz visus jaudīgākos elementus uzreiz. Daudzas mašīnas “ātrajos” režīmos patērē vairāk strāvas vienā minūtē nekā garajās programmās. Ja vien drēbes nav tikai nedaudz jāatsvaidzina, labāk izvēlēties standarta programmu vai “Eco” režīmu. “Eco” režīms strādā ilgi, bet tas ūdeni silda ļoti lēnām, izmantojot mazu jaudu, un ļauj netīrumiem atmirkt dabiski.
Kā saglabāt mašīnas efektivitāti
Lai izvēlētais iestatījums tiešām darbotos tā, kā paredzēts, ir svarīgi sekot līdzi pašas ierīces stāvoklim. Viens no lielākajiem šķēršļiem ir kaļķakmens. Ja sildelements ir apaudzis ar nosēdumiem, tam sākumā ir jāuzsilda šī akmens kārta un tikai tad sāk silt ūdens. Tas nozīmē, ka mašīna strādā ilgāk un tērē vairāk, nekā tai vajadzētu.
Pavisam vienkārša un lēta metode ir reizi pāris mēnešos “izdzīt” tukšu ciklu ar parastu pārtikas etiķi vai citronskābi augstā temperatūrā. Tas notīrīs sildelementu, un mašīna atkal sildīs ūdeni ātrāk. Tāpat ir vērts pārbaudīt filtru mašīnas apakšā – ja tas ir aizaudzis ar gružiem un sīknaudu, sūknim ir grūtāk strādāt, un tas atkal nozīmē lieku enerģijas tēriņu.
Pareiza dozēšana
Vēl viena lieta, kas netieši ietekmē patēriņu, ir mazgāšanas līdzekļa daudzums. Ja pulveri vai gēlu ieber par daudz, veidojas milzīgs putu daudzums. Modernās veļas mašīnas ir aprīkotas ar sensoriem, kas to pamana un sāk papildu skalošanas ciklus, lai no šīm putām atbrīvotos.
Papildu skalošana nozīmē vairāk ūdens un vairāk laika, kas atkal liek skaitītājam griezties. Vienmēr ir vērts izlasīt norādes uz iepakojuma un lietot tieši tik daudz līdzekļa, cik nepieciešams konkrētajam veļas daudzumam. Bieži vien pietiek ar pusi no tā, ko mēs pierasti lejam “uz aci”.
Katrā mājsaimniecībā ir savi paradumi, un reizēm ir grūti atteikties no programmām, kas šķiet drošas un pārbaudītas. Tomēr, pamainot tikai ūdens temperatūru, var pamanīt, ka drēbes izmazgājas tikpat labi, bet ierīce strādā daudz mierīgāk.
